Categorised in: Authors / Conferences / Facilitation /

Indulis Bilzēns. Oskars Redbergs. Performance – Rīga stiprāka par nāvi / Riga stronger than Death. Perfromace by Indulis Bilzens. 2014. Riga

2014. gada 27.maijā plkst. 18.00 Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 lielajā zālē notiks multimediju mākslinieka Induļa Bilzēna (Frankfurte/M, Vācija) performance „RĪGA STIPRĀKA PAR NĀVI”.

Performance tiek organizēta starptautiskas pilsētvides studentu darbnīcas “100 H Urban interventions” ietvaros, ko no 23. līdz 27. maijam sadarbībā ar Berlīnes Tehnisko universitāti rīko RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte (FAD). Darbnīca noslēgsies ar atklātu prezentāciju 27. maijā, plkst. 15:00, publiskajā ārtelpā pie Arhitektūras un Mediju centra H2O 6 un Zunda kanāla. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība un Gētes Institūts. Pēc pilsētvides objektu prezentācijām visi laipni aicināti uz Induļa Bilzēna hepeningu „Rīga stiprāka par nāvi”, izmatojot itāļu attraverso dzejas, Knuta Skujenieka, T.S. Eliota, Ulda Bērziņa, Raiņa, Ovīdija, Horācija, Nerudas un paša mākslinieka rakstus, līdz ar sava skolnieka DJ Westbam trekiem. Hepeninga ievadruna – Oskars Redbergs (RISEBA Arhitektūras programmas direktors). Akciju filmēs vides filmu studijas (VFS) režisori Viktors Bukults un Ritvars Bluka.

INDULIS BILZĒNS ir latviešu avangarda multimediju mākslinieks, dzimis 1940. gadā Rīgā. Pēc padomju okupācijas un tēva izsūtīšanas uz Sibīriju piecu gadu vecumā kopā ar māti spiests pārcelties uz Vāciju, kur nonācis Eslingenē Amerikāņu kontrolētajā (eks) teritorijā. Indulis Bilzēns studējis Kembridžas Kings Koledžā angļu filoloģiju, Bonas Universitātē medicīnu un informātiku Tehniskajā augstskolā Štutgartē kā brīvklausītājs. Aktīvi darbojies trimdas latviešu kopienas darbā. Indulis Bilzēns dzīvojis Vācijā, taču apzināti, nekad nav pieņēmis Vācijas pilsonību, saglabājot vien Vācijas federācijas valsts pavalstnieka statusu, jo vienmēr ir uzskatījis, ka svarīgāk ir saglabāt savu ārzemnieka statusu gan māksliniecisku, gan politisku apsvērumu dēļ – piederība Latvijai, ANO pase un nevēlēšanās dienēt vācu armijā. Tādējādi Indulis patstāvīgi norāda savu “citādību” – piederību gan Latvijai, gan globālajai avangarda mākslinieku komūnai iepretim mietpilsoniski vāciskajai. Vienlaikus Indulis Bilzēns ir aktīvs starptautiskās studentu kustības aktīvists 1960. gados protestējot pret atomārās enerģijas izmantošanas bīstamību septiņdesmitajos. Indulis ir arī publicists un žurnālists, un darbojas kā mēnešraksta „Pflasterstrand” autors un reportieris. Tāpat Indulis ir piedalījies preses aģentūras “ID” dibināšanā, no kuras vēlāk izveidojas pazīstamais laikraksts “Die Tageszeitung” un Vācijas zaļā partija. Bijis arī “D!Fanatic” avangarda žurnāla izdevējs, darbojies WDR Radio Ķelnē un Štutgartē kā raidlugu autors.

Indulis ir producents un multimediju mākslinieks, mūsdienu house un tehno mūzikas kustības “Low Spirit 84”, “Love parade” un “Mayday 89” aizsācējs Vācijā Rietumberlīnē. Vienlaikus viņš ir aktīvs mākslinieks izmantojot “MediMix” koncepciju, kas paredz performances žanrā izmantot visas pieejamās mākslas tehnikas un valodas. Indulis ir piedalījies mūsdienu mākslas izstādē „Dokumenta” Kaselē kopā ar “minus delta t” radio 1988. gadā un ar “Van Gog TV” 1992. gadā, kā arī starptautiskajā mākslas festivālā “Ars Electronika” Linzā 1993. un 1994. gadā kopā ar Braeunungsstudio Malaria. Indulis ir sadarbojies ar virkni nozīmīgāko tā laika mākslinieku – Westbam un Mike Hentz. 1980. gadu sākumā viņš organizēja Valda Āboliņa izstādi Rīgā un Berlīnē. 1980. gadu beigās kopā ar NGBK Berlīnē organizējis Latviešu mūsdienu mākslas izstādi „Rīga Latviešu avangards” (1989). Indulis ir bijis aktīvs Padomju Latvijas mākslinieku promotētājs Rietumeiropā un 1990. gadā atvedis uz Berlīni izstādi „Unerwartete Begegnung (Latviešu klasiskā glezniecība)”. 1990. gadu sākumā Indulis Bilzēns sadarbojās ar NSRD, Hardiju Lediņu, Robertu Gobziņu, Jāni Kraukli, Uģi Poli un iepazīstināja tā laika publiku Latvijā un Padomju savienībā ar DJ kustību un neatkarīga pirātu radio koncepciju, kas vēlāk rezultējās neatkarīgā “Radiodeju” projektā.

Curator and producer, author of the text: Oskars Redbergs