Categorised in: Conferences

Konference- “Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās”

April 23, 2018 11:02 am

“Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās”.

Projektu atbalsta Gētes institūts Rīgā un Megaphone Publishers / The Hilbig Institute. Projekta ideja izstrādāta atmiņas un nākotnes jautājumiem veltītā projekta “FuturLV” ietvaros, kas 2017. gadā tika īstenots ar Gētes Institūta Rīgā un Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu.

Norises laiks: 2018. gada 23. maijs

Norises vieta: Rīga, Gētes institūts

Pasākuma sākums: plkst. 18:00

Norises ilgums: Konferences ilgums 2 stundas, pārtraukumā kafijas pauze

Norises plāns: Plānotas divas daļas, noslēgumā kopēja dalībnieku paneļdiskusija

Pirmā daļa. Pilsētas telpas – iepriekšējo periodu mantojuma transformācijas (pārdefinēšana un pārinterpretēšana (reinterpreted)). Transformāciju ietekme uz pilsētas kolektīvo atmiņu un dažādu pilsētas telpu identitātes veidošanu nākotnē. (Moderators – pilsētu plānotājs Dr.-Ing. Oskars Redbergs.)

Otrā daļa. Mūsdienās urbānā ainava kā iedarbīgs fons, ne tikai indivīdu un pilsoniski aktīvu sabiedrisku grupu konfrontācijai ar varas autoritāti, bet arī abpusējai komunikācijai. (Moderators – filozofs M.Sc. Normunds Kozlovs).

Dalībnieki/lektori:
Edmunds Šūpulis (LU)
Viktorija Prilenska (Tallinas TU)
Dr. Sergejs Kruks (RSU)
Aleksandrs Feļtins (pilsētu pētnieks)

Viktorija Priļenska ir absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti ar arhitektes diplomu (2009. g.) un Delftas Tehnisko universitāti ar maģistra grādu pilsētplānošanā (2012. g.). Kopš 2014. gada studē doktorantūrā Tallinas Tehnoloģiju universitātē, kur pēta iedzīvotāju līdzdalības metodes pilsētplānošanā. V. Priļensku interesē arī spēles iedzīvotāju iesaistei, e-plānošana, viedā pilsēta (Smart City), CIM (City Information Modelling), pilsētu zīmolu veidošana (city branding) un savstarpējā konkurence par mobilajiem iedzīvotājiem. Praktisko pieredzi V. Priļenska ir ieguvusi, strādājot arhitektūras birojos Kubs, SZK, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, kā arī plānošanas birojā Metrum. Viņa piedalās starpnozaru izglītības veicināšanas projektā BeInterBaltic un pasniedz Baltijas starptautiskajā vasaras skolā (Baltic International Summer School).

Sergejs Kruks ir absolvējis Latvijas Valsts universitātes žurnālistikas nodaļu (1991. g.), Oslo Universitātē ieguvis filozofijas maģistra grādu (1997. g.), Sorbonas doktorantūrā aizstāvējis doktora disertāciju informācijas un komunikācijas zinātnēs (2003. g.). Kopš 2006. gada ir asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātē, kur pasniedz komunikācijas zinātni. Viņa pētniecisko interešu lokā ir komunikācijas semiotika un mākslas izmantošana politikā. Savās publikācijās viņš rekonstruē krievu un latviešu autoru semiotiskās koncepcijas un pēta, kā semiozes procesa izpratne ir ietekmējusi politisko komunikāciju Padomju Savienībā un šodienas Latvijā.

Normunds Kozlovs ir studējis filozofiju un socioloģiju Latvijas Universitātē, pasniedzis filozofiju Rīgas Tehniskajā Universitātē arhitektūras studentiem no ārvalstīm. Šobrīd ir doktorants un lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju fakultātē, kā arī ir pasniedzējs Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas programmā. Akadēmiskās intereses ietver kontrkultūras ideoloģiju un jaunatnes subkultūras. Līdzdarbojoties E-LAB agrīnajā interneta radio un jauno mediju kultūras centrā RIXC, iesaistījies alternatīvo un DIY (dari pats) mediju jomā, kuru jaunākais izdevums ir ilustrētais žurnāls Popper Mag.

Oskars Redbergs ir arhitekts, izglītības inovators un kurators. Viņa galvenais pētnieciskais fokuss ir postpadomju pilsētu transformāciju analīze. Viņš ieguvis arhitektūras maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, mākslas maģistra grādu arhitektūrā Frankfurtes pie Mainas mākslas akadēmijā (Städelschule). 2010. gadā dibinājis un līdz 2015. gadam vadījis Rīgas Jauno arhitektūras skolu RISEBA augstskolā. No 2013. līdz 2015.gadam bijis Eiropas Centrālās Bankas Eiropas Kultūras dienu ceļojošās izstādes “9 Conditions of Riga. Regeneration and transformation of the City Urban Environment and Architecture” kurators un vadītājs. 2018. gadā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu arhitektūrā un ar izcilību aizstāvējis doktora disertāciju Brandenburgas Tehnoloģiju universitātē, UNESCO pasaules kultūras mantojuma aizsardzības programmā. Pētījums nosaukums “Pasaules mantojuma vietā – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā kopš 1997. gada realizēto vēsturiskās pilsētbūvnieciskās struktūras un arhitektūras transformācijas projektu izvērtējums.”

Aleksandrs Feļtins ir arhitekts, ar izcilību aizstāvējis maģistra grādu pilsētplānošanā Delftas Tehniskajā universitātē (2013. g.). Kopš 2010. gada pēta pēckara dzīvojamo namu kvartālu – mikrorajonu — morfoloģiju un tās nozīmi cilvēka dzīves kvalitātei. Pēc atgriešanās no studijām Nīderlandē strādājis/strādā Rīgas pašvaldības Rīgas pilsētas arhitekta birojā, kur veidojis R. Šmēlinga konferences programmu. Pēdējā laikā piedalījies Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sadaļas “Mājokis” izstrādē, ainavu tematiskā plānojuma izstrādē, pilsētbūvniecisko konkursu vērtēšanas komisijās. Piedalījies pētījumā par Rīgas dzīvojamo kvartālu pielāgošanu klimata pārmaiņām, kurā vadījis sadaļu par dzīvojamo namu kvartālu arhitektūras ietekmi uz pilsētas mikroklimatu.

Edmunds Šūpulis ir absolvējis Latvijas Universitāti, kur ieguvis maģistra grādu, izstrādājot Vēstures un Filozofijas fakultātes Socioloģijas nodaļā pētījumu “Pilsētvides sociālie aspekti”. Kopš 2000. gada strādā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Kā pētnieks piedalījies daudzos Mutvārdu vēstures nodaļas realizētos projektos: “Kolektīvā un individuālā identitāte dzīvesstāstos”, “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” u.c. No 2002. līdz 2006. gadam līdzdarbojies Ziemeļvalstu un Baltijas pētnieciskajā grupā “Industrial Heritage Platform”. Pētniecisko interešu lokā ir identitātes veidošanās un biogrāfisko naratīvu īpatnības, dažādu grupu kolektīvā atmiņa un nacionālā atmiņas politika.

Vairāk informācijas:

https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/fln.html?wt_sc=lettland_futur

https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/fln/pr.html

PROJEKTA APRAKSTS

Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās.
Līdzīgi kā citi postpadomju urbānie centri, arī Rīgas pilsēta pēdējās desmitgadēs ir pieredzējusi vairākas politiskas, ekonomiskas un kulturālas transformācijas, kas ieviesušas būtiskas izmaiņas arī pilsētas telpiskajā vidē. Izmaiņām var būt arī neatgriezenisks raksturs. Tādēļ pilsētvides izmaiņu kontekstā ir svarīgi saprast, kā dažādas sociālās grupas atceras savas pilsētas vēsturi un kā attiecas pret notiekošajām izmaiņām. Mūsdienās svarīgi šos jautājumus skatīt gan atbilstoši šo notikumu nozīmei kopējā vēstures virzības procesā, gan arī lūkojoties uz priekšu un veidojot dažādu pilsētas telpu identitāti nākotnē.
Iepriekšējo periodu simboli atspoguļo autoritātes klātbūtni un pārākumu. Vara ir ierakstīta pilsētas ainavā ar dizaina paņēmieniem. Uzbūvētā forma, tās telpiskā un vizuālā valoda operē kā komunikatīvs medijs, caur kuru notiek varas reprezentācija.
Rīgas gadījumā, iespējams, ka visinteresantākais un vienlaikus vismazāk pētītais periods ir laika posms pēc 1991. gada, kad pēc neatkarības atgūšanas sabiedrība sāka atšķirīgi izvērtēt iepriekšējo periodu mantojumu, reinterpretēt (reinterpreted) atstātos simbolus, kā arī ieviest izmaiņas pilsētas ainavā, atbilstoši saviem ideāliem vai mērķiem. Urbānā ainava ir kļuvusi par vienu no galvenajām sabiedrības reprezentācijas valodām, kas atspoguļo gan vēsturiskos, gan mūsdienu ekonomiskos, sociālos un kulturālos procesus.
Mūsdienās urbānā ainava var veidot arī iedarbīgu fonu ne tikai indivīdu un pilsoniski aktīvu sabiedrisku grupu konfrontācijai ar varas autoritāti, bet arī abpusējai komunikācijai. Pilsētas varas ainava tiek transformēta, izmantojot grafiti ielu mākslai raksturīgos estētiskos vizuālās mākslas paņēmienus. Publiskās un privātās telpas robežsituācijas – ēku fasādes, transporta infrastruktūras objektu sienas un virsmas – kļūst par šīs cīņas norises lauku.
Šīs konferences ietvaros mēs aplūkosim vadošās tendences, kas nosaka to, kā dažādas pilsētas telpas (urban spaces) tiek transformētas, pārdefinētas un pārinterpretētas (reinterpreted) un kā šīs transformācijas ietekmē pilsētas kolektīvo atmiņu un jaunas pieredzes radīšanas procesus mūsdienās. (Teksts: O. Redbergs, 2018. © Attēls: Aivars Silinš, Megaphone Publishers, 2013).