Categorised in: Architecture/Design /

New Law Courts building in Riga. Latvia.

New Law Courts building in Riga. Latvia.
 
Project: New Law Courts building in Riga
Date: 2010
Location: Brivibas street 207, Riga, Latvia
Client: Riga City Council, Latvian joint-stock company „State Real Estate”
Size: 16 903 m²
Cost: Ls 15 600 000
Design stage: An international Design competition.  Third prize
Collaboration with: L. Daņiļēviča, A. Kalnpure, K. Avarkeži (Katalin Avarkeszi)
Consultants: E. Treimanis, V. Cenkurs, A. Zvirgzdiņš
 
The proposal by Standardsituation / Bollinger+Grohmann respects the diverse characters of Brīvības and Ropažu Streets. The inner spaces are organized within the parallel closed and public areas, creating a string of beads that winds into the building plot. The entrance of the building from Brīvības street is combined with a monumental gate leading to the public space of the inner block.
 
Urban concept

It is intended that the building and the plot will be accessed mostly from public transport stops. About 50% of visitors and court employees will arrive from the bus and trolley-bus stop in Brīvības street and 50% of them will arrive from the tram stop in Ropažu street. One hundred parking spaces with the access from Ropažu street will be provided at the underground level.

The design solution accentuates the public importance of the court building. The façade of the Regional Court runs along one building line flanked by two residential houses at Brīvības street 205 and 209 and adjoins the nearby firewalls, covering them. The solution concludes the perimetric construction line and with its volume also forms an entrance into the building plot.

The proposed solution combines features of perimetric – urbanized – urban scenery in the part of the building plot in Brīvības street, as well as renders the structure as a free standing building in Ropažu street. The façade towards Brīvības street is designed, respecting the façade architecture of the adjacent historic houses. The significance of the façade along Ropažu street is emphasized by the nearby public buildings – the former community centre of VEF factory and the new building of LMT Company. The architecture of the court building stands out, particularly accentuating the motif of the entrance gate, which symbolizes stability and irrevocability of judicial power.

The concept intends to connect both streets via a passage. A public open park area intersects the building plot. Such a solution will acquire an additional meaning when the Statoil petrol station will be replaced with a volume concluding the perimetric construction of the block. The park area may become a sunny and pleasant place for relaxation not only for court employees but also for the locals.

The building provides a modern and functional solution, meets the requirements for functional zoning of the court building and possesses a unique architectural expressiveness symbolizing its content of state importance.
 
Internal program and spatial organization

The court building consists of three functional zones – the public zone (a courtroom, a waiting room, corridors, vestibules, public toilets, a cloakroom etc.), the closed zone (for judges, secretaries, court chancery, archives, etc.) and rooms for the convoy and detained persons (cells for the detained, WCs, rooms for the convoy, rooms for the police convoy, a kennel for service dogs, etc.). Each zone will have a separate stairway, elevators and passageways.
The ground floor plan of the building shows two parallel zones – the public zone and the closed zone. Two entrances form the public zone on the ground floor of the building: the main entrance sfrom Brīvības street and the second entrance from Ropažu street. This arrangement derives from the location of the site within the urban environment and inner organization of the building, as it is planned to have the Criminal Court in the part of the building in Ropažu street, and the Civil Court – in the part of the building in Brīvības street. Both entrances are connected and in the middle of the building there will be an atrium filled with light. On the ground floor of this public zone, publicly accessible functions are planned: rooms for issue and acceptance of criminal case documents, a library, cloakrooms, security staff and WCs. There will also be two additional entrances only for court employees in the building.

Rīgas apgabaltiesa. Rīga. Latvija (2010)
 
Projekts: Rīgas apgabaltiesas jaunbūve
Datējums: 2010
Novietne: Brīvības gatve 207, Rīga, Latvija
Pasūtītājs: Rīgas dome, Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”
Apjoms: 16 903 m2
Izmaksas: Ls 15 600 000
Projekta fāze: Starptautisks arhitektūras dizaina konkurss
Sadarbībā ar: L. Daņiļēviča, A. Kalnpure, K. Avarkeži (Katalin Avarkeszi)
Konsultanti: E. Treimanis, V. Cenkurs, A. Zvirgzdiņš
 
Standardsituation priekšlikums respektē Brīvības un Ropažu ielas atšķirīgos raksturus. Iekštelpas organizētas paralēli izvietotā slēgtajā un publiskajā zonā, veidojot virteni, kas ielokās gruntsgabalā. Ēkas ieeja Brīvības ielas pusē apvienota ar monumentāliem vārtiem uz publisko iekš kvartāla telpu.
Pilsētbūvnieciskā koncepcija

Paredzēts, ka piekļūšana ēkai un gruntsgabalam ir galvenokārt no sabiedriskā transporta pieturām. Aptuveni 50% apmeklētāju un tiesas darbinieku ieradīsies no autobusu un trolejbusu pieturas Brīvības gatvē un 50% ieradīsies no tramvaju pieturas Ropažu ielā. Pazemes līmenī paredzētas 100 autostāvvietas ar iebraukšanu no Ropažu ielas.

Ēkas risinājums izveido uzsvērtu tiesas ēkas sabiedriskā nozīmīguma raksturu. Apgabaltiesas ēkas fasāde izvietota vienā būvlaidē ar flankējošām dzīvojamām ēkām Brīvības gatvē 205 un 209 un bloķējas pie blakus esošajiem pretuguns mūriem, tos nosedzot. Risinājums noslēdz gan perimetrālo apbūves līniju, gan ar savu apjomu veido ieeju gruntsgabalā.

Piedāvātais risinājums apvieno gan perimetrālas — urbanizētas — pilsētvides raksturu gruntsgabala Brīvības ielas daļā, gan brīvstāvošas ēkas raksturu Ropažu ielas pusē. Brīvības gatves fasāde veidota, respektējot vēsturisko kaimiņu ēku fasāžu plastiku. Ēkas Ropažu ielas fasādes nozīmīgumu akcentē tuvumā esošās sabiedriskās ēkas — bij. VEF kultūras nams un LMT jaunceltne. Tiesas ēkas arhitektūra veidota atšķirīgi no cita rakstura apbūves, īpaši uzsverot ieejas vārtu motīvu, kas simbolizē tiesas varas stabilitāti un negrozāmību.

Koncepcija paredz abu ielu sasaisti, izveidojot pasāžu. Cauri gruntsgabalam ved sabiedriski atklāta parka zona. Šāds risinājums iegūs papildus nozīmi, tad, kad nākotnē Statoil DUS nomainīs ar perimetrālu visa kvartāla noslēguma apjomu. Parka zona var kļūt par saulainu uzturēšanās vietu ne tikai tiesas darbiniekiem un apmeklētājiem, bet arī par patīkamu vietu apkārtējiem iedzīvotājiem.

Ēka nodrošina mūsdienu prasībām atbilstošu funkcionālo risinājumu, izpilda tiesu ēkas funkcionālā zonējuma dalījuma nosacījumus un rod vienreizējo arhitektonisko izteiksmi, kas simbolizētu ēkas nozīmīgo, valstiski svarīgo saturu.
Iekšējā programmatiskā un telpiskā organizācija

Tiesu pils ēka sastāv no trijām funkcionālām zonām — publiskās zonas (tiesas zāles, uzgaidāmās telpas, gaiteņi, vestibili, publiskās tualetes, garderobes u.t.t.), slēgtās zonas (tiesnešiem, sekretāriem, tiesas kancelejas darbiniekiem, arhīva telpas u.t.t.) un konvoja un aizturēto personu telpas (aizturēto kameras, tualetes, konvoja telpas, policijas konvoja telpas, dienesta suņu novietne u.t.t.). Katrai zonai ir projektētas atsevišķas kāpnes, lifti un koridori. Ēkas pirmā stāva plānā ir redzamas divas paralēlas zonas — publiskā zona un slēgtā zona. Ēkas pirmajā stāvā publisko zonu veido divas ieejas: galvenā ieeja no Brīvības ielas puses un otra ieeja no Ropažu ielas puses. To nosaka pilsētbūvnieciskā ēkas novietne un ēkas iekšējā organizācija, kas paredz izvietot Krimināllietu tiesas funkciju ēkas Ropažu ielas galā, bet Civillietu tiesas funkcija atrodas ēkas Brīvības ielas galā. Abas ieejas ir savienotas, un ēkas vidū ir paredzēts gaismas ātrijs. Šajā publiskajā zonā pirmajā stāvā atrodas publiski pieejamās funkcijas: krimināllietu dokumentu iesniegšanas un izsniegšanas telpas, bibliotēka, ģērbtuves, apsardze un tualetes. Ēkā paredzētas arī papildus vēl divas ieejas tikai tiesas darbiniekiem.

Pirmajā stāvā ir četri caurejoši lifti konvoja un apcietināto piegādei Krimināllietu tiesas sēžu zālēm. Pirmajā stāvā konvoja lifta tamburs tiks izmantots tikai evakuācijas gadījumā.

Otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā arī ir divas paralēlas funkcionālas zonas — publiskā zona un slēgtā zona. Starp šīm zonām atrodas tiesu sēžu zāles. Paralēli tiesu zālēm tiek izkārtoti tiesnešu un tiesnešu palīgu darba kabineti, nodrošinot tiešu sasaisti ar katru tiesu zāli. Visiem tiesnešu un tiesnešu palīgu kabinetiem ir nodrošināta dabīgā dienasgaisma. Katra tiesu zāle ir nodrošināta ar otro gaismu, kas iekļūst telpā caur publiskā koridora stiklojumu. Uz katrām divām Krimināllietu tiesas sēžu zālēm tiek paredzēts lifts, kas nodrošina konvoja un aizturēto tiešu nogādāšanu uz tiesu sēdēm no pagraba līmeņa.

Ēkas pagraba stāvā atrodas pazemes autostāvvietas, konvoja telpu bloks un semināru telpu bloks. Uz semināru telpu bloku gan publika, gan tiesas darbinieki nokļūst pa atsevišķām kāpnēm un liftiem. Semināru telpu izgaismo gaismas ātrijs. Tiek paredzētas atsevišķas rampas iebraukšanai pazemē gan konvojam, gan tiesas darbiniekiem. No pazemes autostāvvietas tiesas darbinieki varēs nokļūt uz savu darba vietu ar liftu vai pa kāpnēm.